Dienvidu cisus
Cissus antarctica
- Nosaukums (latīniski)
- Cissus antarctica
- Nosaukums (latviski)
- Dienvidu cisus
- Tautas nosaukums
- Efejvīns
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Vitaceae (vīnkoku dzimta)
- Ģints
- Cissus (cisus)
- Suga
- antarctica
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- vīteņaugs
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- sezonāli mitrie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Austrālija un Okeānija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Cissus antarctica savvaļā sastopams subtropu apgabalos Austrālijā mežos, krūmājos, klinšu nogāzēs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs kāpelētājaugs, kas telpās neizaug garāks par 1,50-2,00 metriem. Lapas spīdīgi zaļas, cietas, olveida, zobainas, ar smailu galu, uz īsa kāta. Lapu apakkšpuse nedaudz gaišāka. Stumbri, zari brūnganzaļā krāsā. Spēcīga bārkšsakne.Telpās nezied.
Ekoloģija. Visu gadu gaišā līdz viegli noēnotai, 18-22°C siltai vietai. Necieš tiešos saules starus, sausu gaisu un caurvēju. Ziemas mēnešos gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 14°C. Laista vienmērīgi un mēreni. Stāda neitrālā, vieglā, trūdvielām bagāta, labi drenētā substrātā. Pārstāda reizi 2-3 gados. Pavairo ar lapainiem galotņu un stumbra spraudeņiem pavasarī, siltā augsnē, gaismā un zem seguma. Labi padodas apgriešanai.
Nozīme. Skaists iekarināms augs. Var audzēt vertikāli, pie balsta. Stāda ziemasdārza dobē kā klājenisku, zemsedzi veidojošu augu. Vasarā var likt ārā.
