Izplatība. Cyphomandra betacea savvaļā sastopama tropu D Amerikā, Peru kalnos, saulainās, atklātās pļavās, nogāzēs, klajos mežos.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs mazzarots, garu zaru koks vai krūms, kas telpā var izaugt 3-4 metru augstumā. Saulē jaunās lapas un dzinumi krāsojas tumši sarkanbrūnas. Lapas gaiši zaļas, ar nepatīkamu smaržu, 25 cm platas, ovālas uz gara, stingra kāta, pamīšus. Ziedi maigi rozā, smaržīgi, garos, nokarenos ķekaros 4-10 gabali, uz gariem kātiem. Ziedi attīstās uz jaunajiem dzinumiem, to galotnēs, lapu žāklēs. Zied no pavasara līdz rudenim. Ienākas līdz 8 cm gari, ovāli, sarkanbrūni, ēdami augļi. Auglī daudz dīgstošu sēklu.
Ekoloģija. Aug saulainā, labi vēdināmā un siltā telpā. Laista vienmērīgi un mēreni, nedrīkst pārliet, jo sakņu sistēma, salīdzinot ar virszemes daļām, ir neliela. Mēslo katru nedēļu. Audzē neitrālā, trūdvielām bagātā, labi drenētā augsnē. Katru gadu nepārstāda. Ziemas mēnešos, miera periodā apgriež, nolapo un novieto vēsākā vietā, ap 14◦C temperatūrā. Pavairo ar sēklām un lapainiem galotnes spraudeņiem no pavasara līdz rudenim.
Nozīme. Ātraudzīgs, dekoratīvu lapu, smaržīgu ziedu un ēdamu augļu telpaugs, kurš iederas gan telpās, gan dārzā, uz lodžijas, balkona.