Izplatība. Echinocactus grusonii savvaļā sastopams Centrālamerikā, Meksikā kalnos, tuksnešos un pustuksnešos.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, gaiši zaļš, liels, apaļas formas kaktuss, kuram nekad neveidojas sānu dzinumi. Telpās izaug 30-50 cm diametrā. Stumbrs ar 20-37 asām, plānām ribām, kuras klāj asi, cieti, 8-10 sānu ērkšķi 3 cm garumā un 4 centrālie ērkšķi 5-7 cm garumā, kuri izvietoti krusteniskā formā. Visi ērkšķi cieti, koši dzelteni. Telpās nezied, jo kaktusam jāsasniedz 1 m diametrs, lai tam attīstītos galotnē dzelteni ziedi. Zied vasarā.
Ekoloģija. Aug saulainās un siltās telpās. Ziemas mēnešos vajadzīga 10-12◦C. Labi jūtas sausā gaisā. Stāda skābā, pH 5,8, vieglā, barības vielām bagātā, irdenā un caurlaidīgā substrātā, kuram 30% rupja grants. Laista mēreni un vienmērīgi. Mēslo 1-2 reizes mēnesī. Pavairo ar sēklām. Katru gadu nepārstāda. Audzē lēzenos, dziļos traukos - podos.
Nozīme. Dekoratīvas apaļas formas, košu ērkšķu, ļoti lēni augošs kaktuss, kas iederas saulainās un sausa gaisa telpās. Aug atsevišķā podā un kopā ar citiem sukulentiem. Var vasarā nest ārā.