Virdžīnijas kadiķis

Juniperus virginiana

Nosaukums (latīniski)
Juniperus virginiana 
Nosaukums (latviski)
Virdžīnijas kadiķis 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Cupressaceae (ciprešu dzimta) 
Ģints
Juniperus (kadiķis) 
Suga
virginiana 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs 
Augļa krāsa 
zila/violeta 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
kalns, kāpas, mežs, piekraste 
Dabas zonas 
augstumjoslojuma (kalnu) apgabali, jauktie meži, platlapju meži, prērijas, skujkoku meži (taiga), stepe, tundra 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, dekoratīvs augs, tehniskais augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izcelsme.  Aug Ziemeļamerikā, no Kanādas līdz Floridai, kalnos, upju ielejās, okeāna krastos. Kultūrā kopš 1664. gada.

Morfoloģija. 5-30 m augsts koks. Jaunībā vainags šauri konisks, lielākā vecumā zari izplesti. Stumbra diametrs var sasniegt 1,5 m. Miza pelēkbrūna, plēkšņaina. Koksne iesārta, viegla, mīksta, smaržīga. Dzinumi slaidi, četršķautņaini. Skujas zvīņveida, sīkas - 2-4 mm (uz jauniem dzinumiem arī adatveida), tumši zaļas, ziemā – rūsganas. Vienmāju, retāk – divmāju augs. Apputeksnējas agrā pavasarī, tā paša gada rudenī nobriest olveida čiekurogas, tumši zilas ar gaišzilu apsarmi, 4-6 mm diametrā. Auglī 1-4 sēklas.

Ekoloģija. Mazprasīgs augs. Ēncietīgs, sausumizturīgs, aug dažādās augsnēs. Ziemcietība vidēja. Aug ātri. Izturīgs pret kaitēkļiem, slimībām un gaisa piesārņojumu. Labi pacieš apgriešanu, ilgi saglabā piešķirto formu. Ilgmūžīgs, taču novecojot dekorativitāte samazinās.

Nozīme. Viens no izturīgākajiem un dekoratīvākajiem kokveida kadiķiem apstādījumiem un dzīvžogiem. Koksne - populāra izejviela zīmuļu rūpniecībā. Ēterisko eļļu lieto parfimērijā un dziedniecībā. Čiekurogas ir nozīmīga putnu barība, tās izmanto arī kā garšvielu.