Virdžīnijas kadiķis
Juniperus virginiana
- Nosaukums (latīniski)
- Juniperus virginiana
- Nosaukums (latviski)
- Virdžīnijas kadiķis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Cupressaceae (ciprešu dzimta)
- Ģints
- Juniperus (kadiķis)
- Suga
- virginiana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Augļa krāsa
- zila/violeta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, kāpas, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- augstumjoslojuma (kalnu) apgabali, jauktie meži, platlapju meži, prērijas, skujkoku meži (taiga), stepe, tundra
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izcelsme. Aug Ziemeļamerikā, no Kanādas līdz Floridai, kalnos, upju ielejās, okeāna krastos. Kultūrā kopš 1664. gada.
Morfoloģija. 5-30 m augsts koks. Jaunībā vainags šauri konisks, lielākā vecumā zari izplesti. Stumbra diametrs var sasniegt 1,5 m. Miza pelēkbrūna, plēkšņaina. Koksne iesārta, viegla, mīksta, smaržīga. Dzinumi slaidi, četršķautņaini. Skujas zvīņveida, sīkas - 2-4 mm (uz jauniem dzinumiem arī adatveida), tumši zaļas, ziemā – rūsganas. Vienmāju, retāk – divmāju augs. Apputeksnējas agrā pavasarī, tā paša gada rudenī nobriest olveida čiekurogas, tumši zilas ar gaišzilu apsarmi, 4-6 mm diametrā. Auglī 1-4 sēklas.
Ekoloģija. Mazprasīgs augs. Ēncietīgs, sausumizturīgs, aug dažādās augsnēs. Ziemcietība vidēja. Aug ātri. Izturīgs pret kaitēkļiem, slimībām un gaisa piesārņojumu. Labi pacieš apgriešanu, ilgi saglabā piešķirto formu. Ilgmūžīgs, taču novecojot dekorativitāte samazinās.
Nozīme. Viens no izturīgākajiem un dekoratīvākajiem kokveida kadiķiem apstādījumiem un dzīvžogiem. Koksne - populāra izejviela zīmuļu rūpniecībā. Ēterisko eļļu lieto parfimērijā un dziedniecībā. Čiekurogas ir nozīmīga putnu barība, tās izmanto arī kā garšvielu.
