Izplatība. Eriocactus leninghausii savvaļā sastopams D Amerikā, D Brazīlijā, Paragvajā kalnu rajonos, nogāzēs, līdzenumos, ieplakās.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, cilindriska stumbra kaktuss ar daudzām taisnām, zemām ribām, kas telpās izaug 40-60 cm garš. 30 ribas bagātīgi klātas ar tieviem, īsiem, sarveida, mīkstiem, elastīgiem, dzelteniem ērkšķiem. Malējie ērkšķi 20, centrālie 3-4 ērkšķi. Galotne ar bieziem, vilnainiem matiņiem, vecākiem augiem tā pagriezta uz dienvidiem. Reti veido sāndzinumus. Ziedi gaiši dzelteni, lieli, 7-9 cm diametrā un 6 cm gari izvietoti stumbra galotnē. Zied vasarā.
Ekoloģija. Aug saulainās un siltās telpās. Ziemas mēnešos vajadzīga 12-15◦C. Labi jūtas sausā gaisā. Stāda skābā, pasmagā, barības vielām bagātā, irdenā un caurlaidīgā substrātā, kuram bagātīga rupjas grants piedeva. Laista mēreni un vienmērīgi. Mēslo 1-2 reizes mēnesī. Pavairo ar sēklām. Katru gadu nepārstāda. Kaktusu nedrīkst grozīt, jo noliektajai auga galotnei vienmēr jābūt vērstai pret dienvidiem.
Nozīme. Dekoratīvas cilindriskas formas, košu ērkšķu, ziedošs kaktuss, kas iederas saulainās un sausa gaisa telpās. Aug atsevišķā podā un kopā ar citiem sukulentiem. Var vasarā nest ārā.