Matainais eritroripsālis
Erythrorhipsalis pilocarpa
- Nosaukums (latīniski)
- Erythrorhipsalis pilocarpa
- Nosaukums (latviski)
- Matainais eritroripsālis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Cactaceae (kaktusu dzimta)
- Ģints
- Erythrorhipsalis (eritroripsālis)
- Suga
- pilocarpa
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- dzeltena
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Dienvidamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Erythrorhipsalis pilocarpa savvaļā sastopams mitros tropu mežos D Amerikā, Brazīlijā.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš epifītkaktuss, kas telpās izaug 50-60 cm garš. Cilindrveida stumbri 0,6 cm diametrā, bagātīgi zarojoties, veido garu, biezu, nokarenu krūmu. Zari posmaini, pelēkzaļi, ar 8-12 neuzkrītošām ribām un daudziem pieguļošiem matiņiem. Ziedi pa vienam vai pa diviem zaru galotnēs, 2-2,5 cm diametrā, gaiši dzelteni ar zaļganu nokrāsu, smaržīgi. Augļi mazi, sarkani, klāti dzelteniem matiņiem. Sēklas lielas, melnas. Zied ziemas beigās, agri pavasarī.
Ekoloģija. Aug gaišā līdz saulainā, siltā vietā. No tiešiem saules stariem jānoēno. Nepatīk sauss gaiss. Ziemā vajadzīga 18-20 ◦C temperatūra. Miera periods no septembra līdz novembrim, lai ieriestos ziedi nākamajam gadam. Laista vienmērīgi un mēreni, nekad nepārlaista. Stāda skābā, pH 5,6, trūdvielām bagātā, vieglā un caurlaidīgā substrātā, kurā pievienotas priežu mizas un sfagnu sūnas. Mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem mēslojumiem. Pārstāda, kad nepieciešams. Pavairo ar stumbra spraudeņiem, kurus sakņo siltumā, gaismā un mitrā substrātā.
Nozīme. Dekoratīvu stumbru, zaru un skaistu ziedu nokarenas formas kaktuss. Vasarā var likt dārzā. Aug atsevišķā podā, bet var stādīt kopā ar citiem epifītiem, piemēram, papardēm – nefrolēpēm.
