Izplatība. Espostoa lanata savvaļā sastopama D Amerikā, Z Peru, D Ekvadorā sausos kalnos 1200-2500 m virs jūras līmeņa.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, īss stabveida kaktuss, kas telpās izaug 1 m garumā. Pieauguši kaktusi, veido svečturveida zarojumu, atšķiras no sējeņiem, kuriem ir viens stabveida stumbrs, kuru apņem gara, balta vai dzeltenīga, mīkstu, zīdainu matiņu tīklveida sega, kurai cauri izaug adatveida dzelteni vai brūni ērkšķi. Ribas 20-30, zemas, taisnas. Areolas blīvi klātas bieziem, baltiem matiem. Ziedi 3 cm diametrā, 5 cm gari, balti ar gaiši rozā nokrāsu. Telpās zied reti.
Ekoloģija. Aug saulainās un siltās telpās. Ziemas mēnešos vajadzīga 10-12 ◦C. Ļoti lēni mostas no miera perioda. Labi jūtas sausā gaisā. Stāda skābā, pH 6,0, pasmagā, barības vielām bagātā, irdenā un caurlaidīgā substrātā, kuram bagātīga rupjas grants piedeva. Laista mēreni un vienmērīgi. Mēslo 1-2 reizes mēnesī. Pavairo ar sēklām un galotņu spraudeņiem. Sējeņus potē, lai ātrāk augtu. Kad paaugušies, tad stāda uz savām saknēm. Katru gadu nepārstāda.
Nozīme. Dekoratīvs, bieza apmatojuma, stabveida kaktuss, kas iederas saulainās un sausa gaisa telpās. Aug atsevišķā podā un kopā ar citiem sukulentiem. Var vasarā nest ārā.