Šota lofocerejs
Lophocereus schottii
- Nosaukums (latīniski)
- Lophocereus schottii
- Nosaukums (latviski)
- Šota lofocerejs
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Cactaceae (kaktusu dzimta)
- Ģints
- Lophocereus (lofocerejs)
- Suga
- schottii
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Ziedu krāsa
- balta
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns
- Dabas zonas
- , prērijas, pustuksneši un tuksneši
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Lophocereus schottii savvaļā sastopams C Amerikā, Meksikā sausos, saulainos kalnu apgabalos, prērijās, pustuksnešos, tuksnešos.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, gaiši zaļš, liels, stabveida kaktuss, kuram veidojas dzeltenīgi zaļi sānu dzinumi. Telpās izaug 1,5-2,0 m garumā. Stumbrs ar 5-7 ribām, kuras izvietotas nekārtīgā salikumā kā monstrozās formas. Sarkanbrūni 5-7 sānu ērkšķi 0,5-0,8 cm gari un 1 centrālais ērkšķis garš un ciets. Zied vasarā. Ziedi balti vai maigi rozā, 3 cm gari un 3 cm diametrā.
Ekoloģija. Aug saulainās un siltās telpās. No tiešiem saules stariem jānoēno. Ziemas mēnešos vajadzīga 12-14◦C. Labi jūtas sausā gaisā. Stāda skābā, pH 5,6, pasmagā, barības vielām bagātā, irdenā un caurlaidīgā substrātā, kuram 30% rupja grants. Laista mēreni un vienmērīgi. Mēslo 1-2 reizes mēnesī. Pavairo ar sēklām un sānu dzinumiem. Katru gadu nepārstāda.
Nozīme. Dekoratīvs garš, stabveida kaktuss, kas iederas saulainās un sausa gaisa telpās. Aug atsevišķā podā un kopā ar citiem sukulentiem. Var vasarā nest ārā.
