Izplatība. Olea europaea savvaļā sastopama subtropu sausajos mežos D Āfrikā, DA Āzijā, Vidusjūras apgabalos saulainās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs koks, retāk krūms, kuri telpās izaug vairāk nekā 2 metrus augsti un ļoti kupli. Bagātīgi zarots augs ar nelielām, pretējām, lapām, 3-5 cm garām, ovālām, kuras no virspuses ir pelēkzaļas, bet apakšpusē sudrabotas. Lēni augošs augs. Reti, bet telpās zied ar krēmkrāsas, sīkiem ziediem, kuri salikti starveida ziedkopā. Augļi neienākas. Spēcīga, plaša bārkšsakne.
Ekoloģija. Aug saulainā, siltā telpā. Ziemas periodā labprāt uzturas 2-10◦C vēsā temperatūrā. Laista ar mīkstu ūdeni. Necieš slapju augsni. Stāda trūdvielām bagātā, skābā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem mēslojumiem. Necieš sastāvējušu gaisu. Pavairo pavasarī un rudenī ar lapotiem, puskoksnainiem spraudeņiem, kurus sakņo siltumā, gaismā un zem seguma. Labi pacieš sausu gaisu. Izcili padodas apgriešanai.
Nozīme. Lēni augošs, biezas lapotnes augs, kuram vajadzīga plaša telpa. Auga lielumu var regulēt ar apgriešanu. Var audzēt bonsai. Vasarā vislabāk jūtas ārā. Aug atsevišķā podā.