Ēdamā pasiflora

Izplatība. Passiflora edulis savvaļā sastopama D Amerikā, Brazīlijā tropu lietus mežos, kur lietus periodi mijas ar sausuma periodiem, kā arī DA Āzijā, Indijā.

Morfoloģija. Mūžzaļa, daudzgadīga liāna, kas telpās izaug vairāku metru garumā. Tumši zaļās lapas ar pielapēm, pretējas ar īsiem kātiņiem, staraini trīsdaivainas. Lapas plātne gluda, ādaina. Lapas žāklēs attīstās vītes, ar kurām augs pieķeras pie balsta. Ziedi veidojas lapu žāklēs pa vienam. Ziedi smaržīgi. Ziedam piecas kauslapas, piecas vainaglapas, pēdējās gaiši zaļā krāsā. Starp vainaglapām un putekšņlapām atrodas divos gredzenos garas, zilganvioletas bārkstis. Zieda lielums 6-8 cm diametrā. Zied pavasarī, vasarā, rudenī. Ienākas plūmes lieluma, ēdams auglis ar sēklām.

Ekoloģija. Aug siltā, gaišā un saulainā vietā. Patīk svaigs gaiss. Necieš caurvēju. Bagātīgi laista, bet saknes necieš stāvošu ūdeni. Ja pārāk sauss gaiss augu lapas rasina ar mīkstu, siltu ūdeni. Stāda nedaudz skābā, vidēji smagā, trūdvielām bagātā augsnē ar teicamu caurlaidību. Mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem minerālmēsliem. Ziemas mēnešos augiem ir miera periods, tad jānodrošina 10-14◦C temperatūra, var augu apgriezt. Ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Pavairo ar lapainiem galotņu un stumbru spraudeņiem no pavasara līdz rudenim. Sakņo kūdrā, siltumā, gaismā un zem seguma. Jaunie stādi uzzied pēc 6-9 mēnešiem.

Nozīme. Daudzmetrīgs vīteņaugs ar savdabīgiem, smaržīgiem ziediem, kuri zied aptuveni diennakti. Izcils vīteņaugs vertikālai sienu, balstu apaudzēšanai. Var audzēt arī kā nokarenu augu. Vasarā var likt ārā.