Izplatība. Platycerium bifurcatum savvaļā satopams tropu un subtropu mežos, kalnos Austrālijā, Jaunzēlandē augot pie kokiem, klintīm.
Morfoloģija. Mūžzaļa, daudzgadīga, daudzlapaina epifītpaparde, kura telpā sasniedz 50-70 cm garumu. Papardei ir divu veidu lapas – neauglīgās, sterilās, kuras ir lielas, noapaļotas, piespiestas pie koka stumbra, uzkrāj trūdus; auglīgās, fertilās kalpo fotosintēzei un sporu ražošanai, tās vērstas uz augšu vai ir nokarenas, veidojot izplestu ragu formu. Auglīgo lapu virspuse klāta ar gaišu pelēkbaltu pūku. Tradicionālo sakņu papardei nav.
Ekoloģija. Aug siltās, gaišās un saulainās telpās. Gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 18◦C. Audzē parupjā dažādu zemju maisījumā vai orhideju substrātā. Augu piestiprina pie nozāģēta zara, stumbra daļas un ievieto augsnes pildītā podā, kurā iebērta bagātīga drenāžas kārta. Mēreni laista, vairāk miglo auga lapas ar mīkstu, siltu ūdeni. Komplekso mēslojumu labāk miglo uz lapām. Pavairo ar dīgļpumpuriem, ko izgriež kopā ar vecākauga gabaliņu, un ar sporām, kuras nogatavojas lapas apakšpusē.
Nozīme. Interesantu lapu augs iekarināmos podos vai epifītkoka kompozīcijā kopā ar citiem līdzīgiem augiem. Vasarā labi jūtas ārā, noēnotā vietā.