Septiņšķautņu ripsālis

Rhipsalis heptagona

Nosaukums (latīniski)
Rhipsalis heptagona 
Nosaukums (latviski)
Septiņšķautņu ripsālis 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Cactaceae (kaktusu dzimta) 
Ģints
Rhipsalis (ripsālis) 
Suga
heptagona 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Augšanas forma 
krūms 
Biotops 
mežs 
Dabas zonas 
pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži, sezonāli mitrie meži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Dienvidamerika, Ziemeļamerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Rhipsalis heptagona savvaļā sastopams mitro tropu mežu apgabalos Z un D Amerikā kā epifītkaktusu augošu uz kokiem.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, biezi zarots epifītkaktuss ar gariem, tumši zaļiem, stingriem, cietiem, taisniem, septiņstūrainiem  stumbriem 0,8-1,5 cm diametrā, kuri telpā izaug 5o- 60 cm gari. Areolas izkārtotas reti, ar ļoti maziem, īsiem, mīkstiem ērkšķiem. Veido daudz gaisa saknes. Telpās zied reti.

Ekoloģija. Aug gaišā līdz saulainā, siltā vietā. No tiešiem saules stariem jānoēno. Vajadzīgs mitrs gaiss. Ziemā vajadzīga 14-16◦C temperatūra. Miera periods no septembra līdz oktobrim. Laista vienmērīgi un mēreni, nekad nepārlaista. Stāda skābā, trūdvielām bagātā, vieglā un caurlaidīgā substrātā, kurā pievienotas priežu mizas un sfagnu sūnas. Mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem mēslojumiem. Pavairo ar galotņu un stumbra spraudeņiem, kurus sakņo siltumā, gaismā un mitrā substrātā.

Nozīme. Dekoratīvu stumbru nokarenas formas kaktuss. Vasarā var likt dārzā. Aug atsevišķā podā, bet var stādīt kopā ar citiem epifītiem, piemēram, papardēm –nefrolēpēm.