Houleta ripsālis
Rhipsalis houlettiana
- Nosaukums (latīniski)
- Rhipsalis houlettiana
- Nosaukums (latviski)
- Houleta ripsālis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Cactaceae (kaktusu dzimta)
- Ģints
- Rhipsalis (ripsālis)
- Suga
- houlettiana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži, sezonāli mitrie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Dienvidamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Rhipsalis houlettiana savvaļā sastopams mitros tropu mežos D Amerikā, Brazīlijā kā epifītkaktuss, kas aug uz kokiem.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, biezi zarots epifītkaktuss ar gariem, gaiši zaļiem, plāniem, plakaniem, robotiem stumbriem, kuri telpā izaug ap 1 m gari. Sānu zari 25-35 cm gari un 3 cm plati. Areolas viegli pūkainas. Veido daudz gaisa saknes. Ziedi balti 2 cm gari un 2 cm diametrā izvietoti lapu robainajās malās. Augļi karamīnkrāsas, nelieli, apaļi. Zied jūnijā, jūlijā.
Ekoloģija. Aug gaišā līdz saulainā, siltā vietā. No tiešiem saules stariem jānoēno. Vajadzīgs mitrs gaiss. Ziemā vajadzīga 14-16◦C temperatūra. Miera periods no septembra līdz oktobrim. Laista vienmērīgi un mēreni, nekad nepārlaista. Stāda skābā, trūdvielām bagātā, vieglā un caurlaidīgā substrātā, kurā pievienotas priežu mizas un sfagnu sūnas. Mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem mēslojumiem. Pārstāda, kad nepieciešams. Pavairo ar galotņu un stumbra spraudeņiem, kurus sakņo siltumā, gaismā un mitrā substrātā.
Nozīme. Dekoratīvu stumbru nokarenas formas, skaistu ziedu kaktuss. Vasarā var likt dārzā. Aug atsevišķā podā, bet var stādīt kopā ar citiem epifītiem, piemēram, papardēm – nefrolēpēm.
