Izplatība. Rhipsalis mesembryanthemoides savvaļā sastopams mitros tropu mežos D Amerikā, Brazīlijā kā epifītkaktuss, kas aug uz kokiem.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, biezi zarots epifītkaktuss ar 20-30 cm gariem, gaiši zaļiem, apaļiem posmiem un daudz gaisa saknēm. Uz garajiem posmiem sakārtoti 1-1,5 cm gari šķautņaini īsie posmi. Areolas sīkas, bez ērkšķiem, ar nelieliem, sīkiem matiņiem, iegrimušas audos. Ziedi īsā posma sānos, balti vai gaiši rožaini. Augļi balti, nelieli, apaļi. Zied pavasarī.
Ekoloģija. Aug gaišā līdz saulainā, siltā vietā. No tiešiem saules stariem jānoēno. Vajadzīgs mitrs gaiss. Ziemā vajadzīga 14-16◦C temperatūra. Miera periods no septembra līdz oktobrim. Laista vienmērīgi un mēreni, nekad nepārlaista. Stāda skābā, trūdvielām bagātā, vieglā un caurlaidīgā substrātā, kurā pievienotas priežu mizas un sfagnu sūnas. Mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem mēslojumiem. Pārstāda, kad nepieciešams. Pavairo ar galotņu un stumbra spraudeņiem, kurus sakņo siltumā, gaismā un mitrā substrātā.
Nozīme. Dekoratīvs, neliels, bet kupls, nokarenas formas, skaistu ziedu kaktuss. Vasarā var likt dārzā. Aug atsevišķā podā, bet var stādīt kopā ar citiem epifītiem, piemēram, papardēm – nefrolēpēm.