Soleirola soleirolija
Soleirolia soleirolii
- Nosaukums (latīniski)
- Soleirolia soleirolii
- Nosaukums (latviski)
- Soleirola soleirolija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Urticaceae (nātru dzimta)
- Ģints
- Soleirolia (soleirolija)
- Suga
- soleirolii
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- iežu atsegumi, kalns, mežs, pļava
- Dabas zonas
- , sezonāli mitrie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Soleirolia soleirolii savvaļā sastopama Spānijā, Maljorkā, Itālijā, Korsikā un Sardīnijā tropu apgabalos mežos, pļavās, nogāzēs, uz klintīm.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, mazs velēnu veidojošs lakstaugs, kas izaug 5-6 cm augts, ar tieviem kātiem un apaļīgi ovālām, sīkām lapiņām. Augšup stāvošie dzinumi veido gaisa saknes, kuras saskaroties ar augsni tūlīt iesakņojas. Sīka, smalka sakņu sistēma. Telpā nezied.
Ekoloģija. Aug gaišā līdz viegli noēnotā vietā. Labi jūtas istabas temperatūrā un vēsākā vietā. Spēj izdzīvot arī pāris grādu siltumā. Stāda vieglos substrātos ar labu drenāžu. Laista vienmērīgi un mēreni, nepārlaista. Vēlams laistīt no apakšas. Augs necieš lieku mitrumu uz lapām. No pavasara līdz rudenim mēslo katru nedēļu. Pavairo pavasarī ar dalīšanu.
Nozīme. Sīku lapu telpaugs, kas biezi nosedz augsni ziemasdārzu dobēs, apaug lielus augus podos. Var audzēt atsevišķā podā.
