Izplatība. Stanhopea tigrina savvaļā sastopama mitros tropu mežos Centrālamerikā, Meksikā piestiprinājušies pie kokiem, uz to zariem, dobumos.
Morfoloģija. Mūžzaļas, daudzgadīgas epifītorhidejas ar tumši zaļiem, ribainiem, olveida stumbra paresninājumiem – tuberīdijiem, kuriem ir viena tumši zaļa, cieta lapa ar izteiktām garendzīslām. Lapa plati lancetiska, ap 25-30 cm gara un 7-9 cm plata, gals smails. Tuberīdiji pa pusei iegrimuši substrātā. Saknes garas un spēcīgas. Ziedi attīstās pie tuberīdija pamatnes un aug izteikti uz leju. Ziedneši resni, stingri, noturīgi, ar 2-3 ziediem. Zieda diametrs 12-17 cm. Gaišais, ārkārtīgi smaržīgais zieds ar sarkanbrūniem plankumiem, lāsumiem, punktiem. Zied vasarā, rudenī.
Ekoloģija. Aug gaišā un siltā vietā. Jānoēno no tiešās saules stariem. Lai katru gadu ziedētu, ziemas mēnešos temperatūra nedrīkst būt zemāka par 18-20◦C. Audzē orhideju substrātā. Stāda tikai iekarināmos podos ar atvērumiem, jo ziedi aug uz leju. Vajadzīgs mitrs gaiss. Laista vienmērīgi un mēreni. Mēslo katru nedēļu ar orhidejām paredzētiem mēslojumiem. Pavairo ar cera dalīšanu. Pārstāda ļoti reti.
Nozīme. Skaistu ziedu orhideja siltām un gaišām telpām ar paaugstinātu gaisa mitrumu.