Izplatība. Strelitzia reginae savvaļā sastopamas D Āfrikā mitro tropu mežu klajumos, kalnu nogāzēs un upju krastos.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs, kas telpās izaug līdz 2 metru augstumam, ar gumveida saknēm un bez stumbra. Lapas izaug cera veidā pie sakņu kakla, pie kura arī veidojas jaunie dzinumi. Lapas ādainas, spīdīgas, tumši zaļas, apakšpuse gaišāka, lielas, vienkāršas, iegareni eliptiskas, 30-50 cm garas, 15-20 cm platas, ar gludu malu. Lapu kāti pat nedaudz garāki par lapu plātnēm. Saknes resnas, trauslas, gaļīgas. Ziedneši attīstās lapu žāklēs. Ziedkopas nedaudz paceļas virs lapām. Ziedkopa sirpjveida un sastāv no 3-5 ziediem. Kauslapas ir spilgti oranžas, vainaglapas – zilas. Zied no februāra līdz maijam.
Ekoloģija. Aug gaišā, saulainā un mēreni siltā, 18-20◦C telpā. Laista vienmērīgi un mēreni, nepārlaista. Audzē viegli skābā, pasmagā, trūdvielām bagātā, labi drenētā augsnē. Pārstāda reizi 3-5 gados viegli lūztošo sakņu pēc. Vajadzīgs miera periods pēc ziedēšanas, apmēram 4-6 nedēļas ar 16◦C gaisa temperatūru. Pavairo ar cera dalīšanu pirms miera perioda.
Nozīme. Ilgi ziedošu ziedu telpaugs lielām un plašām telpām. Vasarā labi jūtas ārā.