Izplatība. Savvaļā aug Japānā – Honsju, Hokaido, Hondo un Ezo salās. Galvenokārt izplatīts kalnainajos rajonos no 800 līdz 2300 m augstumam. Sinonīms: Azalea albrechtii (Maxim.) Kuntze.
Morfoloģija. Vasarzaļš, lēni augošs, neliels krūms. Gada pieaugums 5-7 cm. Pārsvarā izaug 1,0-1,5 m augsts, savvaļā līdz 2,5-3,0 m. Vainaga diametrs 1 m. Vainags rets, zari izplesti. Miza pelēka. Lapas otrādi olveida līdz lancetiskas zaļas, 4-6 cm garas un platas, sakārtotas pa 5. Ziedi plati piltuvveida, dzinumu galos sakārtoti ziedkopās pa 4-5, sarkani līdz purpurkrāsas ar olīvkrāsas plankumu. Zied aprīlī - maijā.
Ekoloģija. Ziemcietība laba, tomēr jaunie augi jāpiesedz. Vislabāk jūtas saulē vai pusēnā. Aug skābā, kūdrainā, akmeņainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Vairojas slikti.
Nozīme. Dekoratīva suga. Piemērota akmeņdārziem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas sugām vai arī zemām skujkoku sugām un to dekoratīvajām formām.