Zeltainais rododendrs

Izplatība. Savvaļā aug Sibīrijā no Altaja kalnu ziemeļaustrumu nogāzēm, līdz Ohotskas jūras piekrastei Tālajos Austrumos, Kamčatkas p-s un Čukotkā. Dienvidos areāls iestiepjas Mongolijā, Ķīnas ZA, Korejā un Japānā. Galvenokārt izplatīts kalnainajos rajonos no 1000 līdz 2500 m augstumam, klājeniskās ciedrupriedes audzēs un tundrā. Sinonīmi: Rhododendron chrysanthum Pallas; Rhododendron officinale Salisbury.

Morfoloģija. Mūžzaļš, lēni augošs, neliels krūms. Gada pieaugums 1-2 cm. Pārsvarā izaug 0,3-0,6 m augsts, retāk līdz 1 m. Zari piespiesti pie zemes, pacilus, tumši brūnā krāsā. Lapas kailas, ādainas ar tīklveida dzīslojumu, virspusē tumši zaļas. Lapu forma eliptiska ar ierotītām malām. Tās ir 2,5-8,0 cm garas un 1,0-3,5 cm platas. Ziedi plati piltuvveida, dzinumu galos sakārtoti ziedkopās pa 3-10, zeltaini dzelteni, 2,5-3,0 cm gari un 4-5 cm plati. Zied maijā - jūnijā.

Ekoloģija. Laba ziemcietība. Aukstumizturīgs. Vislabāk jūtas atklātā, saulainā vietā, tomēr nepanes karstumu. Aug skābā, kūdrainā, akmeņainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,0-5,5. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu. Kultūrā aug nelabprāt, pavairo ar sēklām, uzzied 10-15 gadus pēc izsēšanas.

Nozīme. Dekoratīva suga. Piemērota akmeņdārziem. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas sugām vai arī zemām skujkoku sugām un to dekoratīvajām formām. Izmanto arī selekcijā un medicīnā.