Izplatība. Savvaļā aug Krievijā Tālajos Austrumos un Kuriļu salās, Korejas pussalā un Japānā Hokaido un Honsju salās. Galvenokārt izplatīts kalnainajos rajonos no 250 līdz 2500 m augstumam. Sinonīms: Rhododendron fauriei Franch.
Morfoloģija. Mūžzaļš, ilgmūžīgs krūms. Pārsvarā izaug 1,5-3,0 m augsts, savvaļā mēdz būt arī kā koks līdz 6 m augsts. Vainags kompakts, vērsts uz augšu. Lapas lielas, ovālas, kailas, 10-18 cm garas un 4-6 cm platas, noliekušās uz leju, tumši zaļā krāsā. Ziedi plati piltuvveida, dzinumu galos sakārtoti lielās ziedkopās pa 5-15, balti līdz bāli rozā ar olīvzaļiem lāsumiem, platumā līdz 4,0 cm. Zied ilgstoši jūnijā. Parasti uzzied 11. gadā pēc sadīgšanas.
Ekoloģija. Izteikti laba ziemcietība. Vislabāk jūtas pusēnā vai izkliedētā saules gaismā. Aug skābā, kūdrainā, akmeņainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Izcili dekoratīva, vēlu ziedoša suga. Labi iederas stādīšanai gan soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas sugām vai arī zemām skujkoku sugām un to dekoratīvajām formām.