Kaukāza rododendrs

Izplatība. Savvaļā aug Kaukāza kalnos un Turcijas ZA. Galvenokārt izplatīts alpīnajā un subalpīnajā joslā no 1600 līdz 3000m augstumam.

Morfoloģija. Mūžzaļš, neliels krūms. Pārsvarā izaug 0,5-0,8 m bet savvaļā mēdz būt arī 1-2 m augsts. Miza tumši brūna. Zari klājeniski, lokveidā paceļas uz augšu. Dzinumi ar blīvu apmatojumu. Lapas eliptiskas, apakšpusē blīvi klātas ar rudiem matiņiem, 4-12 cm garas un 1,8-4,0 cm platas, noliekušās uz leju, tumši zaļā krāsā, matētas. Ziedi zvanveida, dzinumu galos sakārtoti ziedkopās pa 7-12, balti, krēmkrāsas līdz bāli rozā ar olīvzaļiem lāsumiem, platumā līdz 4cm, smaržīgi. Zied maijā - ūnijā.

Ekoloģija. Pilnīgi ziemcietīga suga. Savvaļā pārsvarā aug pilnā apgaismojumā kalnos ar vēsu klimatu, kur ilgi saglabājas sniegs, tāpēc pie mums vislabāk jūtas pusēnā vai izkliedētā saules gaismā. Aug neitrālā līdz skābā, kūdrainā, akmeņainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,8. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.

Nozīme. Izcili dekoratīva suga. Labi iederas stādīšanai gan atsevišķi soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas sugām vai arī zemām skujkoku sugām un to dekoratīvajām formām, arī akmeņdārzos. Areāla robežās plaši izmanto tautas medicīnā, arī homeopātijā sirds-asinsvadu slimību profilaksē.