Asmatainais rododendrs

Izplatība. Savvaļā aug Alpu kalnu austrumu nogāzēs, introducēts Karpatos. Galvenokārt izplatīts alpīnajā un subalpīnajā joslā no 1200 līdz 2500m augstumam, krūmājos un skrajos kalnu mežos uz kaļķainiem iežiem.

Morfoloģija. Mūžzaļš, ilgmūžīgs, neliels krūms. Pārsvarā izaug 0,3-0,5m bet savvaļā mēdz būt arī 1m augsts. Dzinumi resni, īsi, pelēki, blīvi izvietoti. Lapas otrādi olveida ar ierotītām malām, 1-3 cm garas un 0,8-1,2 cm platas, virspusē koši zaļā krāsā, kailas, spīdīgas, apakšpusē ar bāliem zvīņu dziedzeriem. Ziedi šauri piltuvveida, sakārtoti ziedkopās pa 3-10, purpurrozā līdz koši purpursarkani, 1,5 cm gari. Zied jūnijā-jūlijā.

Ekoloģija. Pilnīgi ziemcietīga suga. Savvaļā pārsvarā aug pilnā apgaismojumā kalnos ar vēsu klimatu, kur ilgi saglabājas sniegs, tāpēc pie mums vislabāk jūtas pusēnā vai izkliedētā saules gaismā. Aug neitrālā līdz skābā, kūdrainā, akmeņainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,8, bet pacieš arī kaļķainas augsnes ar pH<7,0. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.

Nozīme. Dekoratīva suga. Labi iederas stādīšanai lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas sugām vai arī zemām skujkoku sugām un to dekoratīvajām formām, arī akmeņdārzos.