Izplatība. Savvaļā aug Japānā, Honsju un Kjusju salās, kalnu nogāzēs un uz pauguru virsotnēm, no 200 līdz 1200 m augstumam, krūmājos vai saulainās, zālainās nogāzēs, bet nekad mežos.
Morfoloģija. Vasarzaļš krūms. Pārsvarā izaug 1-2 m, bet savvaļā mēdz būt arī 2,5 m augsts. Vainags spēcīgi zarots. Dzinumi kaili, jaunie dzinumi mēdz būt klāti ar sudrabainiem matiņiem. Lapas plānas, iegareni lancetiskas, 4-10 cm garas un 2-4 cm platas, abās pusēs zaļā krāsā, kailas ar retiem, piegulošiem matiņiem. Ziedi plati piltuvveida, sakārtoti ziedkopās pa 6-12, laškrāsas, oranžsarkani līdz koši ķieģeļsarkani ar lielu, dzeltenoranžu plankumu, 6-8 cm plati. Zied maijā - jūnijā pirms lapu plaukšanas.
Ekoloģija. Pilnīgi ziemcietīga suga. Savvaļā aug saulainās vietās, tāpēc, audzējot kultūrā, tas jāņem vērā. Aug neitrālā līdz skābā, kūdrainā, akmeņainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,8. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Izcili dekoratīva suga. Labi iederas stādīšanai gan atsevišķi soliteros, gan lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas sugām vai arī zemām skujkoku sugām un to dekoratīvajām formām. Izmanto selekcijā.