Izplatība. Savvaļā aug Guansji Džuanu autonomā reģiona ZA un Sičuaņas provinces DR Ķīnā. Galvenokārt izplatīts mežos, uz kalnu nogāzēm un klintīm no 1400 līdz 4000m augstumam. Izdala trīs pasugas. Latvijā, visticamāk, introducēta nominālā pasuga, kas aug Sičuaņas DR.
Morfoloģija. Mūžzaļš krūms. Pārsvarā izaug 2-3 m augsts. Savvaļā 1,0-4,5 m augsti krūmi vai līdz 15 m augsti koki. Jaunie dzinumi gaiši zaļi ar pelēkzilu apsarmi, otrā gadā kļūst gaiši brūni, kaili. Lapas plati olveida, pie pamatnes sirdsveida, 4-10 cm garas un 4-8 cm platas, virspusē gaiši zaļas ar apsarmi un dzeltenu vidusdzīslu, apakšpusē pelēkzilas ar apsarmi, kārpainas. Ziedi sakārtoti ziedkopās pa 7-10, zvanveida, purpursārti, līdz 5 cm gari un 3,0-3,5 cm plati. Zied maijā-jūnijā.
Ekoloģija. Ziemcietīga suga. Vislabāk aug pusēnā, vāji skābā līdz skābā, kūdrainā, vienmērīgi mitrā minerālaugsnē ar augsnes reakciju pH 4,5-6,0. Ierīkojot stādījumus, apdobes vēlams mulčēt ar skābu kūdru, mizu mulču vai kādu citu organiskas izcelsmes materiālu.
Nozīme. Dekoratīva suga. Labi iederas parku apstādījumiem, soliteros un stādīšanai arī lielās grupās jauktajās dobēs kopā ar citām ēriku dzimtas sugām vai arī skujkoku sugām un to dekoratīvajām formām.