Izplatība.Suga izplatīta Krievijā – Austrumsibīrijā un Tālajos austrumos, Mongolijā un Ķīnas ziemeļdaļā. Aug pa vienai vai nelielās audzēs, upju ielejās un kalnos ( mežastepes joslā ), kā arī mežos, mežmalās un krūmājos.
Morfoloģija. Vasarzaļš , 3 – 8 m augsts koks vai krūms ar noapaļotu vainagu. Dzinumi kaili, smalki. Lapas olveida līdz eliptiskas, ar smalkiem, asiem zobiņiem, galotnē nosmailotas, 2 – 8 cm garas, kailas, spīdīgas , gaiši zaļas; jauno lapu dzīslas ar matiņiem. Zied maijā, ziedi balti, 3 – 3,5 cm plati, vairogveida ziedkopās. Augļi 0,7 – 1 cm plati, uz gariem kailiem kātiņiem, dzelteni vai arī saules pusē sārtojas, rūgti un sūri. Gatavie augļi bez kausa, saglabājas pie zariem līdz tos ziemā apēd putni.
Ekoloģija.Saulmīle, vēja izturīga, aug dažādās, labi drenētās augsnēs. Sēklas izplata putni.
Nozīme. Dekoratīva, stāda pa vienai, grupās vai rindās. Ogu ābeles šķirnēm ir lielāki augļi.