Izplatība.  A. pelegrina savvaļā aug Dienvidamerikā, Čīlē.

Morfoloģija. Daudzgadīgi svešapputes lakstaugi ar sulīgiem gumveidīgiem sakneņiem. Stublāji cilindriski, stāvi vai nedaudz ložņājoši 45-60 cm augsti.. Lapas šauras, lineāras, spirāliski izvietotas ap stublāju. Stublāja augšdaļā zem ziedkopas lapas sakārtotas mieturī. Lapu kātiņi sagriezti par 180 grādiem. Ziedkopā 1-3 zari ar vienu plaši atvērtu ziedu galā. Zieds vainagveida apziednis, to  veido 6 sārti violetas divos gredzenos sakārtotas apziedņlapas. Ārējā gredzena 3 apziedņlapas lielas otrādi olveidīgas ar tumšiem laukumiem un zaļiem lapu galiņiem. Iekšējā gredzena apziedņlapas šaurākas un arī ar tumšiem laukumiem, divām augšējām raksturīga dzeltenas krāsas josla un tumši lāsumi pa visu lapas plātni.

Ekoloģija. Aug Andu kalnu pakājes piekrastes joslā saulainās un nedaudz noēnotās vietās, irdenās augsnēs. Zied pavasarī un vasaras sākumā, paaugstinoties temperatūrai augiem iestājas miera periods.

Nozīme. Izcilās dekorativitātes dēļ šīs sugas augi noderīgi grieztiem ziediem un akmens dārzu stādījumos. Latvijā NBD kolekcijā kopš 2008.gada, audzē siltumnīcā, pavairo ar ceru dalīšanu vai sēklām.