Sahalīnas ābele

Malus sachalinensis syn. Malus Mandshurica

Nosaukums (latīniski)
Malus sachalinensis syn. Malus Mandshurica 
Nosaukums (latviski)
Sahalīnas ābele 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Rosaceae (rožu dzimta) 
Ģints
Malus (ābele) 
Suga
sachalinensis 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
balta, rozā 
Augļa krāsa 
sarkana 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks 
Biotops 
dārzs 
Dabas zonas 
augstumjoslojuma (kalnu) apgabali, skujkoku meži (taiga) 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs, pārtikas augs, tehniskais augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Suga izplatīta Krievijas Tālajos Austrumos – Piejūras novadā, Sahalīnā un Kuriļu salās.

Morfoloģija. Vasarzaļš, 6 – 8 m augsts koks vai krūms. Miza tumši pelēka vai gandrīz melna, jaunie dzinumi sarkanīgi. Lapas iegarenas vai olveidīgas, ar ķīļveida pamatu un izstieptu galotni, malas zobainas, kātiņš ar matiņiem. Ziedi smaržīgi,  balti vai gaiši rozā, 3 – 5 cm plati. Ziedgultne kā arī kauslapas parasti kailas vai viegli matainas, retāk pūkainas. Augļi iegareni vai ieapaļi, 0,8 – 1 cm plati, cieti un skābi, ilgi saglabājas pie koka, nenokrīt pat ziemā. Pilnīgi gatavi mīksti, dažkārt caurspīdīgi, bez kausiņa. 

Ekoloģija. Aug mežos upju ielejās, kā arī akmeņainās nogāzēs līdz 1000 m v.j.l. Sastopama pa vienai vai grupās.

Nozīme. Koksni izmanto galdniecībā, no augļiem gatavo ievārījumus, marmelādi.  Nektāraugs. Noderīga kā potcelms.