Izplatība. Suga izplatīta Krievijas Tālajos Austrumos – Piejūras novadā, Sahalīnā un Kuriļu salās.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 6 – 8 m augsts koks vai krūms. Miza tumši pelēka vai gandrīz melna, jaunie dzinumi sarkanīgi. Lapas iegarenas vai olveidīgas, ar ķīļveida pamatu un izstieptu galotni, malas zobainas, kātiņš ar matiņiem. Ziedi smaržīgi, balti vai gaiši rozā, 3 – 5 cm plati. Ziedgultne kā arī kauslapas parasti kailas vai viegli matainas, retāk pūkainas. Augļi iegareni vai ieapaļi, 0,8 – 1 cm plati, cieti un skābi, ilgi saglabājas pie koka, nenokrīt pat ziemā. Pilnīgi gatavi mīksti, dažkārt caurspīdīgi, bez kausiņa.
Ekoloģija. Aug mežos upju ielejās, kā arī akmeņainās nogāzēs līdz 1000 m v.j.l. Sastopama pa vienai vai grupās.
Nozīme. Koksni izmanto galdniecībā, no augļiem gatavo ievārījumus, marmelādi. Nektāraugs. Noderīga kā potcelms.