Izplatība. Āzijā – Japāna, Koreja, Ķīnas austrumu daļa. Savvaļā sastopama līdzenumos un upju ielejās, retāk kalnu mežos, 150 – 2000 m v.j.l.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 4 – 6 m augsts krūms vai koks, vainags plats ar nokareniem ērkšķainiem zariem. Jaunie dzinumi mataini. Lapu forma dažāda, tās olveidīgas vai eliptiskas un ar ķīļveida vai noapaļotu pamatni, galotnē nosmailotas, 4 -8 cm garas, 2 – 4 cm platas. Uz ziedošajiem zariem lapas veselas, ar asiem zobiņiem, bet uz garvasām ar 3 – 5 daivām ar rupjiem zobiem. Jaunās lapas no abām pusēm ar matiņiem, nobriedušas gandrīz kailas. Rudenī lapas krāsojas dzeltenas un sarkanas. Ziedi 2 cm plati, gaiši rozā līdz balti, pumpuros tumšāki, zied maijā. Augļi apaļi, 5 – 10 mm plati, dzeltenbrūni līdz sārtojas, skābi, ar miltainu mīkstumu uz 2, 5 – 3 cm gariem, tieviem kātiņiem, nobrieduši bez kausa.
Ekoloģija. Audzē trūdvielām bagātā neitrālā vai sārmainā augsnē. Pacieš pilsētas piesārņojumu. Garo zaru dēļ kokam nepieciešama regulāra apkopšana.
Nozīme. Krāšņa ziedu laikā un rudenī. Var izmantot kā potcelmu šķirnēm.