Zelta polipodija 'Glaucum'

Polypodium aureum 'Glaucum'

Nosaukums (latīniski)
Polypodium aureum 'Glaucum' 
Nosaukums (latviski)
Zelta polipodija 'Glaucum' 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
pteridophyta (paparžaugi) 
Dzimta
Polypodiaceae (saldsaknīšu dzimta) 
Ģints
Polypodiom (polipodija) 
Suga
aureum 
Šķirne
'Glaucum' 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Lapu krāsa 
zilgana 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
dārzs 
Indīgums 
nav indīgs 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Polypodium aureum ‘Glaucum’ sastopama kultūrā.

Morfoloģija. Mūžzaļa, daudzgadīga epifītpaparde, kuras lapas telpās var izaugt 80-130 cm augstumā. Aug arī uz zemes. Raksturīgi resni, sīku, zeltaini brūnu matiņu un zvīņu klāti, sulīgi, zaroti sakneņi, kuri pa pusei atrodas virs zemes. Lapas garos kātos. Zilgani apsarmotās lapas plūksnaini dalītas, izkārtotas divās rindās. Lapas plātne 40-60 cm gara.

Ekoloģija. Aug gaišā un nedaudz ēnainā telpā. Gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 18-20◦C. Vēsākās telpās nomet lapas. Stāda nedaudz skābā līdz neitrālā, vieglā, trūdvielām bagātā, labi drenētā substrātā. Laista mēreni un vienmērīgi. Slapjā augsnē papardes nomet lapas. Ilgi var augt bez pārstādīšanas. Pods var apaugt pat no ārpuses ar sakneņiem un lapām, un, tad arī vēl nav jāpārstāda. Pavairo ar ložņājošo sakneņu dalīšanu un sporām, kuras attīstās vecāko lapu apakšpusē. Labi jūtas sausā gaisā.

Nozīme. Izcils lapu augs siltām, ēnainām un plašām telpām. Var stādīt kopā ar citiem epifītiem, var audzēt ziemasdārza dobē un atsevišķā podā.