Balzama baltegle

Izplatība. Balzama baltegle aug samērā plašā teritorijā – no Ņūfaundlendas Ziemeļamerikas austrumos līdz Albertas vidienei rietumos un Virdžīnijai dienvidos. Sastopama gan kalnos, gan līdzenumos, kā arī smilšainās piekrastēs skuju koku un jaukta tipa mežos, arī purvājos. Klimats auga dzīvotnē ir kā mērenā joslā, vēss.

Ekoloģija. Balzama baltegle ir mūžzaļš skuju koks ar augstumu 15-21, pat 38 m labvēlīgos apstākļos. Stumbra diametrs 60 (90) cm. Labos augšanas apstākļos balzama baltegles mūžs var būt 150-200, bet sliktos – 70-80 gadu. Ziemcietīga Igaunijas apstākļos, jo var panest tādu temperatūru kā – 40...-46 °C. Spēj augt ļoti dažādās augsnēs – no smagas māla augsnes līdz akmeņainām vietām. Vislabāk aug pasmagās mālsmilts augsnēs, arī vieglākās – smilšmāla augsnēs. Panes gan skābas, gan bāziskas augsnes.

Morfoloģija. Vainags piramidāls, biezs, zari horizontāli, viegli noliekti. Miza gaiši pelēka, gluda, ar lieliem sveķu pūslīšiem. Kokam kļūstot vecākam, mizai parādās zaļgana nokrāsa. Jaunie dzinumi ir pelēcīgi brūni, pūkaini. Skujas 1,8-2,5 (3,5) cm garas, virspusē spīdīgas, tumši zaļas, ar mazu robiņu galā, bet to apakšpusē ir divas pelēcīgi baltas atvārsnīšu rindas. Skujas ir trauslas, un saliecot lūst. Daudz purpursarkanu vīrišķo ziedkopu. Čiekuri ir 4-9 cm gari, ar 1,5-3 cm diametru, un, kamēr jauni, tie ir lipīgi, zaļganā purpura krāsā, vēlāk kļūst violeti un beidzot tumši pelēkbrūni. Zvīņas ir noapaļotas, sēklzvīņas izvirzījuma parasti nav. Sēklas garums – 3-6 mm, trīsstūrainas, sēklas spārns ir gandrīz 2 reizes garāks par pašu sēklu.

Izmantošana. Balzama baltegle nav toksiska. Tās koksni izmanto celulozes iegūšanai, arī kā kokmateriālu. Noder celtniecībai, arī kā Ziemassvētku eglītes. Izmanto dārzkopībā. No sveķiem gatavo Kanādas balzāmu, kas noder kā līme optisko ierīču izgatavošanā un arī pastāvīgajiem preparātiem mikroskopijā. Kaut arī šis balzāms nav indīgs, tomēr tas noder grauzēju atbaidīšanai.