Apaļlapu kļava
Acer circinatum
- Nosaukums (latīniski)
- Acer circinatum
- Nosaukums (latviski)
- Apaļlapu kļava
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Aceraceae (kļavu dzimta)
- Ģints
- Acer (kļava)
- Suga
- circinatum
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Apaļlapu kļava aug Ziemeļamerikas ziemeļu daļā, no Britu Kolumbijas līdz Kalifornijas ziemeļiem. Priekšroku dod auglīgām augsnēm upju krastos. Zems, kompakts krūms, dažreiz ložņājošs.
Ekoloģija. Koka augstums var būt līdz 12 m, bet parasti tā ir krūmveida, 6-8 m augsta. Igaunijā var ciest no aukstuma, jo aukstākās ziemas tai nav labvēlīgas, it īpaši jaunākiem eksemplāriem. Igaunijā apaļlapu kļava bieži redzama panīkusi. Tā jāsarga no vējiem, priekšroka ir saulainām vietām, bet panes arī nelielu noēnojumu. Patīk svaigas, auglīgas un mēreni mitras augsnes.
Morfoloģija. Dzinumi ir kaili, spīdīgi, tievi, gaiši zaļi līdz brūniem, bet bieži tos sedz balta plēvīte. Lapas ir gaiši zaļas, apaļas, ar 7 (9) pēc lieluma sakārtotām daivām. Lapas ir 6-15 cm garas un 6-15 cm platas, ar sirdsveidīgu pamatni. Daivas ir īsas, olveidīgas, ar dažiem zobiņiem galā. Lapas ir atklātas, matainas apakšpusē, sevišķi jaunās, bet vēlāk matojums samazinās. Rudenī lapas ir sarkanas līdz oranžām. Lapas kāts ir 3-6 cm garš un jaunām lapām matains. Ziedkopai – vairogam – ir 6-20 ziedi. Atsevišķa zieda diametrs ir ap 1 cm, tā vainaglapas ir baltas, kauslapas – sarkanīgā purpura krāsā, bet putekšņlapas ir sarkanas. Lapas un ziedi parādās vienlaicīgi. Sēklu spārni savienoti horizontāli. Tie ir 3,5 cm gari un sākumā purpura krāsā.
Izmantošana. Nav toksiska. Izmanto kā dekoratīvu augu stādījumos.
