Sīklapu kļava

Acer mono

Atrodams vietās:
Parādīt kartē

Nosaukums (latīniski)
Acer mono 
Nosaukums (latviski)
Sīklapu kļava 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Aceraceae (kļavu dzimta) 
Ģints
Acer (kļava) 
Suga
mono 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zaļa 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks, krūms 
Biotops 
kalns, mežs 
Dabas zonas 
jauktie meži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Dabā aug Korejas pussalā, ziemeļaustrumu Ķīnā, Japānā. Krievijā Piejūras novadā, Sahalīnā, arī Amūras apgabalā, Habarovskas novadā sausās pakalnu nogāzēs, arī kā atsevišķi koki jauktajos mežos.

Ekoloģija. Sīklapu kļava ir vasarzaļš koks, kas savā dzimtenē var sasniegt 25 m augstumu, bet Eiropā tikai 10 m. Koka diametrs ir 50-70 cm. Igaunijā salcietīga. Arī citur Eiropā salcietīga, un var paciest sausumu un noēnojumu.

Morfoloģija. Šim lapu kokam ir biezs vainags un pelēka miza. Dzinumi ir dzeltenīgi līdz zaļi, ar gaišām lenticelēm uz virsmas, mataini, kamēr jauni. Lapas virspuse ir tumši zaļa, bet apakšpuse ir gaišāka. Lapas ir 6-15 cm garas un 8-15 cm platas, ar sirdsveidīgu pamatni. Lapām ir 5 (7) smailas daivas ar līdzenu malu, trīsstūrainas, kailas vai ar nelielu apmatojumu apakšpusē. Rudenī lapas ir dzeltenas, daudz retāk sarkanas. Kātiņš ir 5-10 cm garš. Nokarenajās ziedkopās – vairogos – ir pa 15-30 dzeltenzaļiem ziediem. Ziedi un lapas parādās vienlaicīgi. Pa pāriem esošo sēklu spārni savienoti gandrīz horizontāli.

Izmantošana. Nav toksiska. Izmanto kā dekoratīvu augu stādījumos, ir labs medusaugs. Auga sula satur līdz 1,5 % cukura.