Izplatība. Dabā aug Korejas pussalā, ziemeļaustrumu Ķīnā, Japānā. Krievijā Piejūras novadā, Sahalīnā, arī Amūras apgabalā, Habarovskas novadā sausās pakalnu nogāzēs, arī kā atsevišķi koki jauktajos mežos.
Ekoloģija. Sīklapu kļava ir vasarzaļš koks, kas savā dzimtenē var sasniegt 25 m augstumu, bet Eiropā tikai 10 m. Koka diametrs ir 50-70 cm. Igaunijā salcietīga. Arī citur Eiropā salcietīga, un var paciest sausumu un noēnojumu.
Morfoloģija. Šim lapu kokam ir biezs vainags un pelēka miza. Dzinumi ir dzeltenīgi līdz zaļi, ar gaišām lenticelēm uz virsmas, mataini, kamēr jauni. Lapas virspuse ir tumši zaļa, bet apakšpuse ir gaišāka. Lapas ir 6-15 cm garas un 8-15 cm platas, ar sirdsveidīgu pamatni. Lapām ir 5 (7) smailas daivas ar līdzenu malu, trīsstūrainas, kailas vai ar nelielu apmatojumu apakšpusē. Rudenī lapas ir dzeltenas, daudz retāk sarkanas. Kātiņš ir 5-10 cm garš. Nokarenajās ziedkopās – vairogos – ir pa 15-30 dzeltenzaļiem ziediem. Ziedi un lapas parādās vienlaicīgi. Pa pāriem esošo sēklu spārni savienoti gandrīz horizontāli.
Izmantošana. Nav toksiska. Izmanto kā dekoratīvu augu stādījumos, ir labs medusaugs. Auga sula satur līdz 1,5 % cukura.