Izplatība. Savvaļā aug Vidusāzijas kalnos – Kazahijā, Kirgīzijā un Tadžikijā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 2 – 6 m augsts koks ar noapaļotu vainagu. Miza viegli rievaina, brūni. Zaru daudz, tie ar ērkšķiem tumši brūni vai sarkanīgi. Jaunie dzinumi spēcīgi, ar matiņiem. Lapas iegarenas vai otrādi olveida, 6 – 8 cm platas, apakšā stipri matainas un ar sarkanīgām dzīslām; pamats noapaļots vai ķīļveida, galotne strupa vai asa, malas ar sīkiem zobiņiem; kātiņi ar pelēkiem matiņiem. Zied maijā, ziedi rozā, 3 – 4 cm plati, ziedgultne un kauslapas ar matiņiem. Augļi pa vienam, apaļi vai vertikāli saplacināti, 2 – 5 cm plati, koši sarkani, aveņsarkani vai retāk dzelteni, smaržīgi, rūgtensaldi. Jaunie ābolīši ar matiņiem. Kauss pie gataviem augļiem saglabājas un ir atvērts.
Ekoloģija. Kseromorfa suga, sastopama kalnos no 1000 – 2500 m augstumam. Aug sausās, saulainās klinšainās kalnu nogāzēs, kalnu strautu tuvumā, meža zonā kopā ar dažādu sugu krūmiem.
Nozīme. Augļi ēdami svaigi vai pārstrādāti. Suga ir izmantota kultūras šķirņu selekcijā.