Tatārijas kļava

Acer tataricum

Atrodams vietās:
Parādīt kartē

Nosaukums (latīniski)
Acer tataricum 
Nosaukums (latviski)
Tatārijas kļava 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Aceraceae (kļavu dzimta) 
Ģints
Acer (kļava) 
Suga
tataricum 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zaļa 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
krūms 
Biotops 
mežs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs, tehniskais augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Tatārijas kļava aug Eiropas dienvidos, Balkānu pussalā, Kaukāza kalnos, Krimā, Irānā, Turcijas ziemeļos.

Ekoloģija. Tatāru kļava ir vasarzaļš krūms vai koks 8 (12) m augstumā. Stumbra diametrs ir 20-50 cm. Izturīga pret salu un sausumu. Panes noēnojumu un apgriešanu. Mazprasīga pret augsni un mitrumu.

Morfoloģija. Vainags ir plašs un gandrīz sasniedz zemi. Miza ir tumši pelēka, gandrīz melna, gluda. Dzinumi smalki, sarkani, rievaini un, kamēr jauni, ar matiņiem. Lapas ir spīdīgas un zaļas virspusē, bet apakšpuse ir gaiši zaļa. Lapu garums 6-10 cm, platums 3-7 cm. Lapu mala zāģzobaina. Lapu apakšpuse nedaudz mataina. Lapu kāts 3-5 cm garš, ar matiņiem. Lapas rudenī dzeltē. Zaļie, smaržīgie ziedi sakārtoti nelielās skarās un ir viendzimuma vai divdzimumu. Ziedi parādās pēc koka pilnīgas salapošanas. Sēklām ir spārni, kas sākumā ir sarkani. Tie ir 3-4 cm gari. Spārni savienoti šaurā leņķī, un tiem ir matiņi.

Izmantošana. Augs nav toksisks. No auga mizas iegūst krāsvielu un tannīnu. Koksni izmanto mēbelēm, mūzikas instrumentiem, kokgriezumiem uc. Dekoratīvs augs dārzkopībā.