Tatārijas kļava
Acer tataricum
- Nosaukums (latīniski)
- Acer tataricum
- Nosaukums (latviski)
- Tatārijas kļava
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Aceraceae (kļavu dzimta)
- Ģints
- Acer (kļava)
- Suga
- tataricum
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Tatārijas kļava aug Eiropas dienvidos, Balkānu pussalā, Kaukāza kalnos, Krimā, Irānā, Turcijas ziemeļos.
Ekoloģija. Tatāru kļava ir vasarzaļš krūms vai koks 8 (12) m augstumā. Stumbra diametrs ir 20-50 cm. Izturīga pret salu un sausumu. Panes noēnojumu un apgriešanu. Mazprasīga pret augsni un mitrumu.
Morfoloģija. Vainags ir plašs un gandrīz sasniedz zemi. Miza ir tumši pelēka, gandrīz melna, gluda. Dzinumi smalki, sarkani, rievaini un, kamēr jauni, ar matiņiem. Lapas ir spīdīgas un zaļas virspusē, bet apakšpuse ir gaiši zaļa. Lapu garums 6-10 cm, platums 3-7 cm. Lapu mala zāģzobaina. Lapu apakšpuse nedaudz mataina. Lapu kāts 3-5 cm garš, ar matiņiem. Lapas rudenī dzeltē. Zaļie, smaržīgie ziedi sakārtoti nelielās skarās un ir viendzimuma vai divdzimumu. Ziedi parādās pēc koka pilnīgas salapošanas. Sēklām ir spārni, kas sākumā ir sarkani. Tie ir 3-4 cm gari. Spārni savienoti šaurā leņķī, un tiem ir matiņi.
Izmantošana. Augs nav toksisks. No auga mizas iegūst krāsvielu un tannīnu. Koksni izmanto mēbelēm, mūzikas instrumentiem, kokgriezumiem uc. Dekoratīvs augs dārzkopībā.
