Asā aktinīdija

Izplatība. Aug Krievijas Tālajos austrumos (Piejūras novads), ziemeļaustrumu Ķīnā un Japānā. Tā ir liāna, kas kāpelē, apvijot citu koku vainagus.

Ekoloģija. Asā aktinīdija ir divmāju augs. Tā ir vitālāka par pārējām aktinīdiju sugām un var sasniegt 30 m augstumu. Stumbra diametrs var sasniegt 20 cm. Augs var izdzīvot Igaunijā, panes līdz –30 °C temperatūru, bet ļoti bīstamas ir vēlās salnas. Var labi augt noēnojumā, un ogu raža tad ir lielāka nekā augiem, kam ir labs apgaismojums.

Morfoloģija. Dzinumi ir brūnganpelēki, klāti ar plēkšņainu mizu un gaiši zilganu vaska kārtiņu. Lapas ir tumši zaļas, ovālas, ar zāģzobainu malu. Lapu garums 6-15 cm, platums 3-10 cm, un tām ir ķīļveida vai sirdsveida pamatne. Lapu apakšpusē ir nedaudz sarkanu matiņu. Lapas kāts ir 2-6 cm garš, sarkans. Samērā agri rudenī lapas iegūst spožu dzeltenu krāsu. Ziedi ir zaļganbalti, 1,2-2 cm gari, ar patīkamu smaržu. Zied jūnijā – jūlijā. Ogas ir dzeltenzaļas, apaļas, līdz 3 cm garas, gludas un sver līdz 10 g. Tajās ir daudz brūnu sēklu. Ogas ļoti aromātiskas un garšīgas. Nogatavojas septembrī-oktobrī.

Izmantošana. Augs nav toksisks. Ogas var lietot svaigas, arī konservēt. Izmanto arī vīna darināšanai. Izmanto arī kā sedzējaugu lapenēm, sienām, žogiem, arī ap lielu koku stumbriem.