Izplatība. Eiropas suga. Sastopama līdz Skandināvijas vidienei. Areāla dienvidu daļā aug galvenokārt kalnos.
Morfoloģija. Vasarzaļš, 2 – 10 m augsts krūms vai koks ar platu vainagu. Miza pelēcīga, plaisā. Daudzgadīgie zari brūni līdz iedzelteni ar nelieliem horizontāliem sānzariem, kuru galos ir pumpuri vai ērkšķi. Uz 2 – 4 gadīgiem zariem saskatāmas sīkas, pelēcīgi brūnas lenticeles. Jaunie dzinumi olīvzaļi vai tumši brūni, parasti kaili. Lapas dažādi ieapaļas, malas zobainas, jaunas ar tūbainiem matiņiem, bet vēlāk gandrīz kailas. Virspusē koši zaļas, zaigojošas, apakšpusē bāli zaļas, matētas, 2 – 3 cm garas u 2 – 5 cm platas. Lapas kātiņi īsi, sākumā ar irdeni tūbainiem matiņiem, vēlāk gandrīz kaili. Ziedi balti vai rozā, nelielās ziedkopās īsvasu galos, 3 cm plati, zied maijā. Augļu forma, krāsa, garša, kā arī ienākšanās neviendabīga. Āboli 2 – 4 cm plati, parasti dzeltenzaļi ar sārtu vaidziņu, rūgti un sīvi.
Ekoloģija. Sastopama mežos, krūmājos, mežmalās, kā arī upju ielejās, parasti pa vienai.
Nozīme. Koksni izmanto galdniecībā, pēc salnām augļus lieto pārtikā, kā arī tautas medicīnā. Nektāraugs. Kultūras šķirņu priekštece.