Izplatība. Japānas krūmcidonijas dzimtene ir Japāna, kur tā aug kalnu mežos un krūmājos Honsju un Kjusju salā.
Ekoloģija. Vasarzaļš krūms ar izplestiem zariem, kam ir ērkšķi. Augstums 0,6-1 m. Salcietīga, bet aukstākās ziemās daži dzinumi var apsalt. Augšanai nepieciešams labs apgaismojums. Labi panes sausumu un apgriešanu. Priekšroka auglīgām un vieglām augsnēm.
Morfoloģija. Jaunie dzinumi ar matiņiem. Zari ir tumši brūni, ar ērkšķiem un izaugumiem. Vecāki zari kļūst pelēcīgāki. Lapas zaļas, virspusē tumšākas, 3-5 cm garas, ovālas vai otrādi olveida, ādainas, ar smailu vai noapaļotu galu, malas nedaudz zobainas. Tām ir lielas nierveida vai sirdsveida pielapes, kas paliek līdz rudenim. Lapas kāts 1-1,5 cm garš. Ziedi oranži, 5 cm gari, īsos ķekaros pa 2-6. Zied maijā – jūnijā. Augļi līdzīgi āboliem, apaļi vai iegareni, 3-4 cm diametrā, zaļi vai dzelteni.
Izmantošana. Augs nav indīgs. Dārzkopībā plaši audzē gan atsevišķus augus, grupās, zālienos, dzīvžogos utt. Augļi ir ēdami, un no tiem gatavo sulu, ievārījumu un kompotu. Igaunijā ir dažas krūmcidonijas audzētavas, Latvijā to ir vairāk.