Dzeltenā vilkābele
Crataegus chrysocarpa
- Nosaukums (latīniski)
- Crataegus chrysocarpa
- Nosaukums (latviski)
- Dzeltenā vilkābele
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Rosaceae (rožu dzimta)
- Ģints
- Crataegus (vilkābele)
- Suga
- chrysocarpa
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- mežs
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, pārtikas augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Izcēlusies no Ziemeļamerikas. Sastopama no Ņūfaundlendas līdz Pensilvānijai, līdz Klinšu kalniem. Aug krūmājos un klinšainos upju krastos.
Ekoloģija. Vasarzaļš koks vai krūms, līdz 6 m augsts. Igaunijā salcietīga. Neizvēlīga pret augsni. Priekšroka mitrām augsnēm, bet labi panes arī sausumu. Patīk saulainas vietas vai pusēna. Izturīga pret vēju un cirpšanu.
Morfoloģija. Dzinumi ir spīdīgi un tiem ir garenas, brūnas lenticeles. Daudz tievu, stingru, asu, purpurbrūnu matiņu. Lapas ir spīdīgas, tumši zaļas virspusē, apakšpuse ir gaišāka. Lapas ir ieapaļi eliptiskas, smailas, 4-7(9) cm garas un 3-5 (7) cm platas. Ar 9-12 daivām, kas ir stipri zobainas un abās pusēs kailas. Lapas kāts ir 3-4 cm garš. Rudenī lapas kļūst oranžas. Ziedkopā ir 8-12 (15) baltu ziedu, kas ir 6-9 cm gari. Zieda diametrs ir līdz 2 cm. Zied maija beigās – jūnija sākumā. Augļi ir sārti līdz brūni, 1,4-1,8 cm gari, viegli pūkaini un atgādina ābolīšus. Augļi saglabājas zaros ilgi.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Augļi ir ēdami. Augi noder augstiem dzīvžogiem. Koksni izmanto kokgriezumiem.
