Dzeltenā vilkābele

Crataegus chrysocarpa

Nosaukums (latīniski)
Crataegus chrysocarpa 
Nosaukums (latviski)
Dzeltenā vilkābele 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Rosaceae (rožu dzimta) 
Ģints
Crataegus (vilkābele) 
Suga
chrysocarpa 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
balta 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
koks, krūms 
Biotops 
mežs 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Amerika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs, pārtikas augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Izcēlusies no Ziemeļamerikas. Sastopama no Ņūfaundlendas līdz Pensilvānijai, līdz Klinšu kalniem. Aug krūmājos un klinšainos upju krastos.

Ekoloģija. Vasarzaļš koks vai krūms, līdz 6 m augsts. Igaunijā salcietīga. Neizvēlīga pret augsni. Priekšroka mitrām augsnēm, bet labi panes arī sausumu. Patīk saulainas vietas vai pusēna. Izturīga pret vēju un cirpšanu.

Morfoloģija. Dzinumi ir spīdīgi un tiem ir garenas, brūnas lenticeles. Daudz tievu, stingru, asu, purpurbrūnu matiņu. Lapas ir spīdīgas, tumši zaļas virspusē, apakšpuse ir gaišāka. Lapas ir ieapaļi eliptiskas, smailas, 4-7(9) cm garas un 3-5 (7) cm platas. Ar 9-12 daivām, kas ir stipri zobainas un abās pusēs kailas. Lapas kāts ir 3-4 cm garš. Rudenī lapas kļūst oranžas. Ziedkopā ir 8-12 (15) baltu ziedu, kas ir 6-9 cm gari. Zieda diametrs ir līdz 2 cm. Zied maija beigās – jūnija sākumā. Augļi ir sārti līdz brūni, 1,4-1,8 cm gari, viegli pūkaini un atgādina ābolīšus. Augļi saglabājas zaros ilgi.

Izmantošana. Augs nav toksisks. Augļi ir ēdami. Augi noder augstiem dzīvžogiem. Koksni izmanto kokgriezumiem.