Amūras mākija

Izplatība. Dzimtene ir Tālie austrumi. Aug pa vienai vai nelielās grupās ielejās un mitros mežos Habarovskas un Piejūras novadā.

Ekoloģija. Vasarzaļš koks ar sazarotu vainagu, izaug 10-15 (25) m augsts. Stumbrs ir taisns, tā diametrs ir 40 cm. Miza gaiši brūna, ar korķa kārtu, kas samērā viegli atdalās. Koka mūžs ir 200-250 gadu. Salcietīga. Var augt ēnā, ir mazprasīga pret augsni, bet priekšroka ir auglīgām un mitrām augsnēm. Cieš no vējiem, bet izturīga pret apgriešanu un pārstādīšanu.

Morfoloģija. Kokam dabiskos apstākļos ir biezs vainags ar olveida formu. Jaunie dzinumi pavasarī klāti ar zīdainiem matiņiem. Zari ir segmentēti, apaļi vai viegli izliekti, zaļganbrūni līdz sarkaniem. Plūksnaini saliktās lapas ir 10-30 cm garas un sastāv no 7-11 (13) lapiņām, kam ir smaili gali, un ir 5-8 cm garas. Lapu veidošanās sākumā tās ir sudrabainas, vēlāk ar tumši zaļu virspusi un gaiši zilganzaļu apakšpusi. Rudenī tām parādās dūmakaina nokrāsa. Ziedi ir balti ar dzeltenu nokrāsu, ciešos, 10-20 cm garos ķekaros. Zied jūnijā vai jūlijā. Pākstis ir 3-6 cm garas un 1-1,4 cm platas, kastaņbrūnas un satur 1-5 sēklas. Pākstis paliek kokā ilgu laiku.

Izmantošana. Augs nav toksisks. Tā koksne ir ļoti vērtīga, to izmanto būvniecībā, kā arī saplākšņiem. Dārzos stāda pa vienai vai grupās.