Izplatība. Savvaļā aug Eiropā, Sibīrijā, Vidusāzijā. Introducēts Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Indijā, Jaunzēlandē, Austrālijā un Āfrikas dienvidos. Parasts augs Igaunijā. Aug pamestos laukos, papuvēs, sausākos klajumos, mežainās vietās, sausos krūmājos, ceļu un lauku malās, grāvmalās, žogmalēs.
Ekoloģija. Igaunijā salcietīga. Aug smilšainās vai akmeņainās augsnēs. Priekšroka saulainām vietām.
Morfoloģija. Šī daudzgadīgā auga stublājs ir 20-90 cm augsts, pie pamatnes apaļš, bet augstāk divšķautņains, kompakts, gluds. Zarojums augšējā daļā bagātīgāks. Vienam saknenim var būt vairāki stublāji. Lapas pretējas, zaļas, ap 12 mm garas. Skatoties pret gaismu, tām var redzēt caurspīdīgus dziedzerus. Ziedi zeltaini dzelteni, ar diametru 2,5 cm. Uz vainaglapām var redzēt melnus dziedzerus. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis ir iegarena vai koniska pogaļa ar daudzām sēklām. Tās ir sīkas, iegarenas, ar spārniem.
Izmantošana. Augs nav indīgs, to izmanto medicīnā depresijas ārstēšanai.