Engelmaņa egle
Picea engelmannii
- Nosaukums (latīniski)
- Picea engelmannii
- Nosaukums (latviski)
- Engelmaņa egle
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Picea (egle)
- Suga
- engelmannii
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Augļa krāsa
- brūna, zaļa
- Lapu krāsa
- zilgana
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- skujkoku meži (taiga)
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Aug Ziemeļamerikas ziemeļu daļā (no Britu Kolumbijas līdz Arizonai) un Klinšu kalnos, kur tā ir nozīmīgāka koku suga. Tīraudzēs un jauktajos mežos, 450-3700 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. Mūžzaļš skuju koks, 30-37 m augsts (Igaunijā līdz 25 m). Stumbra diametrs 45-80 cm. Koka mūžs ir līdz 400 gadiem. Salcietīga, priekšroka saulainām vietām un mālsmilts augsnēm. Panes sodrējus un gāzes.
Morfoloģija. Miza ļoti plāna, plēkšņaina, dzeltenbrūna, sveķaina un dažreiz ļoti bagāta ar tannīnu. Vainags biezs, konusveida. Dzinumi ir dzeltenīgi brūni, nedaudz ar dziedzermatiņiem. Skujas zilganzaļas, 1,5-2,5 cm garas, kantainas, lokanas, plānas, 1,5-2 mm platas, taisnas vai nedaudz izliektas. Smailu galu, bet samērā mīkstas. Čiekuri ovāli līdz cilindriski, 3,5-7 cm gari un 2,5-3 cm plati. Vasarā tie ir zaļi ar sarkanu nokrāsu, vēlāk gaiši brūni. Sēklzvīņas plānas, iegareni rombveida, sašaurinātas galā, ar robiņu, zobainu malu. Sēklas ir 1,5 mm garas un gandrīz melnas
Izmantošana. Augs nav toksisks. Tā koksni izmanto papīra ražošanai, saplākšņiem, mūzikas instrumentu izgatavošanai, zāģmateriāliem. Izmanto arī kā dekoratīvu augu.
