Izplatība. Āzijā: Krievijas Tālajos Austrumos, Mandžūrijā, Korejā, Japānā.
Morfoloģija. Vasarzaļš, līdz 15 m augsts koks ar taisnu stumbru un tumši brūnu mizu, klāts ar īsiem, spēcīgiem ērkšķiem. Dažkārt aug kā krūms un veido blīvus pudurus. Lapas lielas, divkārt plūksnaini saliktas, parasti ar dzeloņainu kātu un dzīslām. Katrai plūksnai 5-9 lapiņu pāri, tās ieapaļas līdz eliptiskas, līdz 12 cm garas, ar zobainām malām, ar vairāk vai mazāk asi matainu plātnes apakšpusi. Ziedkopas zaru galos, līdz 60 cm garas, stāvas skaras. Ziedi dzeltenīgi balti. Zied maijā, jūnijā. Augļi zilganmelni, sulīgi, 3-5 mm gari, piecšķautņaini, nogatavojas oktobrī.
Ekoloģija. Aug platlapju - ciedrpriežu mežos, parasti mežmalās, laucēs, izcirtumos. Kalnos līdz 700 m virs jūras līmeņa. Aug atsevišķi vai nelielās grupās.
Nozīme. Plaši izmanto oficiālajā un tautas medicīnā. Augam tonizējoša ietekme. Jaunās lapas lieto pārtikā, kā arī lopbarībā. Nektāraugs. Dekoratīvs.