Izplatība. Savvaļā aug Baikāla ezera dienvidu krastā, Burjatijas republikā, Irkutskas apgabalā, pakalnu nogāzēs, upju krastos, atsevišķi vai nelielās grupās.
Ekoloģija. Mūžzaļš skuju koks, līdz 30 m augsts, ar piramidālu vainagu. Salcietīga, panes noēnojumu. Mazprasīgs pret augsni, nepanes pilsētas apstākļus.
Morfoloģija. Miza ir pelēka, plēkšņaina. Skujas stingras, 1-4 cm garas, kantainas, zilganas, pateicoties pelēcīgai kārtiņai. Jauni čiekuri ir purpurkrāsā, vecāki – pelēcīgi brūni.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Ierakstīs Burjatijas republikas Sarkanajā grāmatā kā apdraudēta suga. Aizsargājams augs Irkutskas apgabalā.