Asskuju egle

Izplatība. Dabā aug Ziemeļamerikā, Klinšu kalnu centrālajā un ziemeļu daļā, sevišķi kalnu upju krastos, mitros plato un nogāzēs 1800-3300 m virs jūras līmeņa.

Ekoloģija. Mūžzaļš skuju koks, 25-30 m augsts, ar simetrisku vainagu plata konusa vai konusa formā. Stumbra diametrs ir līdz 60 (90) cm. Dzīvo 400-600 gadu, bet sliktos augšanas apstākļos tikai ap 100 gadiem. Salcietīgs. Vajadzīgas stipri saulainas vietas, nepanes pārmērīgu mitrumu un stāvošu ūdeni. Augsnēm jābūt ar labu drenāžu, tām vajadzētu būt samērā sausām un auglīgām. Labi panes pilsētas apstākļus.

Morfoloģija. Zari stipri, jauniem kokiem šaurā leņķī pie stumbra, bet vecākiem horizontāli. Kokiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, zari ir nokareni. Dzinumi stipri, spīdīgi, gaiši vai dzelteni brūni, kaili, ar izaugumiem. Skujas 1,6-3 cm garas, stingras, galos smailas, četršķautņainas, ar atvārsnīšu rindu uz visām šķautnēm. Skujas ir klātas ar apsarmi, tādēļ izskatās zilganzaļas, zaļganpelēkas vai bāli zaļas. Skujas ir novietotas radiāli, no ēnas vērstas uz priekšu. Čiekuri 5-11 cm gari, 3-4 cm plati, gaiši brūni. Sēklas segzvīņa ir plāna, elastīga, ar zobainu malu. Sēklas mazas, melnas.

Izmantošana. Augs nav indīgs. Izmanto kā dekoratīvu augu – vairāk stāda pa vienam, jo augam vajag daudz gaismas. Izmanto arī kā Ziemassvētku eglīti. Stāda pret augsnes eroziju.