Eiropas ciedrupriede

Izplatība. Pinus cembra sugai ir divas apakšsugas: Pinus cembra ssp. cembra, kas aug Eiropā, un Pinus cembra ssp. sibirica, kas aug Sibīrijā. Pinus cembra ssp. cembra aug galvenokārt Alpos, no Francijas dienvidiem līdz Austrijas austrumiem, bet to var sastapt arī Tatarstanas kalnos un Karpatu kalnu austrumos un dienvidos. Tīraudzēs, jauktos vai skuju koku mežos, 1000-2700 m augstumā virs jūras līmeņa.

Ekoloģija. Mūžzaļš skuju koks, 10-25 m augsts. Stumbra diametrs līdz 1,5 m. Koka mūžs 500-600 gadu. Salcietīga, augšanai vajadzīgas mitras augsnes, nevar augt kaļķainās augsnēs. Priekšroka dziļām smilšmāla augsnēm. Nepieciešamas saulainas vietas.

Morfoloģija. Miza ir zaļgani pelēka, gluda, kas koks ir jauns, bet, kokam kļūstot vecākam, tā kļūst brūngani pelēka, zvīņveida, rievaina. Jauniem kokiem vainags šauri konisks, bet vēlāk cilindrisks vai ovāls, apaļš, biezs, dažreiz asimetrisks. Dzinumi stingri, brūngani dzelteni, ar rūsaini brūnu tūbojumu, kamēr jauni, bet vēlāk brūngani pelēki. Matiņi uz dzinumiem paliek 3-4 gadus. Skujas ir 5-9 cm garas, ar asu galu, dzeltenas, spīdīgas, tumši zaļas virspusē. Divās pusēs ir balta atvārsnīšu līnija, kas klāta ar vasku. Malas pareti zobainas. Čiekuri strupi olveida, dažreiz līki, asimetriski, 5-8 cm gari un 4-5 cm plati. Jauni – purpurvioleti, vēlāk violeti brūni. Sēklas segzvīņa ir bieza, koksnaina. Tās redzamā daļa ir trīsstūraina vai plati lokveida. Sēklas ir olveida, brūnas, 0,8-1,2 cm garas un 0,6-0,7 cm platas. Tām nav spārna un ir ciets apvalks.

Izmantošana. Augs nav toksisks. Galvenokārt stāda pret eroziju un noslīdeņiem. Koksne ir kvalitatīva un to izmanto amatniecībā, arī vieglākām būvēm. Bieži izmato apkurei, kokgriezumiem, parketam, dēļiem, jumta skaidām. Ievāc sēklas – gan pārtikai, gan alkoholiskajiem dzērieniem. Ar čiekuriem šos dzērienus padara aromātiskākus.