Klinškalnu priede
Pinus contorta var. latifolia
- Nosaukums (latīniski)
- Pinus contorta var. latifolia
- Nosaukums (latviski)
- Klinškalnu priede
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Pinaceae (priežu dzimta)
- Ģints
- Pinus (priede)
- Suga
- contorta
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, piekraste
- Dabas zonas
- skujkoku meži (taiga)
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Amerika
- Auga pielietojums
- tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug Ziemeļamerikā – no Kanādas, tālāk Klinšu kalnos līdz Kolorado dienvidos un līdz Melnajiem kalniem austrumos.
Ekoloģija. Mūžžaļš skuju koks ar slaidu stumbru, augstums 20-35 (40) m. Stumbra diametrs ir 0,5-0,7 m. Parasti dzīvo 150-200, reti 400 gadus. Salcietīga, mazprasīga pret augsni, panes zināmu noēnojumu.
Morfoloģija. Vainags šauri konisks.. Miza plāna, gaiši brūna līdz dzeltenbrūnai. Skujas tumši zaļas līdz dzelteni brūnām, 5-9 cm garas un 13-17 mm platas, stingras un kopā pa divām, ar divām sveķu ailītēm, malas nelīdzenas. Čiekuri stipri asimetriski, olveida, spīdīgi, gaiši brūni, aug taisnā leņķī pie zara un ilgi paliek kokā.
Izmantošana. Augs nav toksisks. Izmanto kokmateriāliem, apkurei, dēļiem, parketam, mastiem, žogiem, arī celulozes ražošanai. Nozīmīga arī saplākšņiem, skaidu plāksnēm, laminātam. Indiāņi izmanto vigvamu celšanai. Arī dekoratīvs augs.
