Parastā priede

Izplatība. Salīdzinot ar citām priedēm, parastajai priedei ir vislielākais izplatības areāls Eirāzijā: no Skotijas rietumu krasta un Pireneju pussalas rietumu daļas līdz Ohotskas jūrai. Aug ļoti atšķirīgos apstākļos. Var augt 1000-2500 m augstumā virs jūras līmeņa, kā arī vietās ar ekstremāliem apstākļiem, kur nav lakstaugu, purvājos, pārejas purvos.

Ekoloģija. Mūžzaļš skuju koks, 45-50 m augsts. Stumbra diametrs līdz 1,5 m. Koka mūžs 300-400 gadu. Salcietīga, nepanes apēnojumu, aug nabadzīgākās augsnēs. Auglīgās augsnēs traucēta stumbra veidošanās.

Morfoloģija. Vainaga raksturs ir atkarīgs no koka augstuma, zaru garuma, ko savukārt nosaka genotips, un augšanas vietas. Miza ir plēkšņaina, oranžbrūna, vēlāk tā kļūst biezāka un var izturēt ugunsgrēka gadījumā. Dzinumi ir gaiši brūni. Skujas ir pusapaļas, ar viegli zobainu malu un, pateicoties atvārsnīšu līnijām, izskatās nedaudz zilganas. Skuju garums ir 3-10 cm, pie zariem pa pāriem. Vīrišķās ziedkopas ir bāli dzeltenas, sievišķās – sarkanas līdz brūnas. Sēklām ir spārns, kas viegli atdalās. Sēklas var būt melnas, pelēkas, brūnas, plankumainas un baltas.

Izmantošana. Augs nav toksisks. No koksnes gatavo parketu, sienu apšuvumu, mēbeles, guļbūves, stabus, dzelzceļa gulšņus, plāksnes, jumtu apsegumu, celulozi. No parastās priedes iegūst arī terpentīnu un kokogles, kā arī pulveri, ko izmanto ūdens attīrīšanai no naftas piesārņojuma. Ar parasto priedi parasti apstāda izcirtumus.