Parastais laurķirsis
Prunus laurocerasus
- Nosaukums (latīniski)
- Prunus laurocerasus
- Nosaukums (latviski)
- Parastais laurķirsis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Rosaceae (rožu dzimta)
- Ģints
- Prunus (aprikoze)
- Suga
- laurocerasus
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Augļa krāsa
- melna
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Indīgums
- ir indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Savvaļā aug pie Melnās jūras, Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Irānā, Kaukāza kalnos.
Ekoloģija. Mūžzaļš krūms vai koks, 5-15 m augsts, Stumbra diametrs līdz 60 cm. Jutīgs pret salu, priekšroka saulainām vietām. Augsnei vajadzētu būt mēreni mitrai un auglīgai. Pavasarī jāsarga no spilgtas saules gaismas.
Morfoloģija. Lapas ir tumši zaļas, ādainas, spīdīgas, 5-30 cm garas un 4-10 cm platas, ar zobainu malu. Ziedi balti, stāvās ziedkopās, kopā ap 30. Zieda diametrs ir 1 cm. Zied maijā – jūnijā. Augļi kā melni ķirši, 1-2 cm plati.
Izmantošana. Visas auga daļas ir indīgas. Augļi nav ēdami. Tie satur cianogēnos glikozīdus (glikozīdi, no kuriem atšķeļas zilskābe) un laetrilu. Šīs vielas dod augam smaržu. Laurķirsi izmanto farmācijā un kā dekoratīvu augu.
