Izplatība. Savvaļā Eiropā, Kaukāza kalnos, Sibīrijas rietumos, centrālajā Āzijā, Āfrikas ziemeļos. Igaunijā parasts augs, biežāk Igaunijas ziemeļos un rietumos. Aug krūmājos, mežainos apvidos, alvāros. Kalnos līdz 1400 m virs jūras līmeņa.
Ekoloģija. Vasarzaļš koks vai krūms, 8 (10) m augsts, dzinumu galos ērkšķi.
Morfoloģija. Miza plēkšņaina, nelīdzena un gandrīz melna. Stumbrs taisns. Dzinumi pelēcīgi, lapas 3-6 cm garas un 1,5-3 (4) cm platas, ovālas, vienkāršas, smailas, mala zobaina. Lapu dzīslas lokveidā pret tās galu. Lapas pretējas, bet bieži pušķos. Ziedi dzeltenzaļi, pušķos. Zied maijā- jūnijā. Augļi ir apaļi, gaļīgi kauleņi.. Tajos ir 2-4 trīsstūrainas sēklas zirņa lielumā. Augļi zaļi, bet gatavi – melni.
Izmantošana. Augļi ir indīgi, rada reiboni, kuņģa sāpes un vemšanu, bet sliktākajā gadījumā krampjus. Koksni izmanto kokgriezumiem, amatniecībā. Miza satur krāsvielas. Mizu un augļus izmanto medicīnā. Augļus vāc, kad tie ir pilnīgi gatavi. Lieto kā caurejas līdzekļus, bet tie rūpīgi jādozē. Arī sulu var izmantot kā caurejas līdzekli. Audzē kā dekoratīvu augu.