Izplatība. Savvaļā aug mežos un krūmājos dienvidu un centrālajā Eiropā – no Anglijas un Francijas līdz Spānijai, Maķedonijā un Transilvānijā un uz austrumiem no tām.
Ekoloģija. Vasarzaļš koks ar stāvu stumbru un biezu olveida vainagu, 8-10 (15) m augstu. Jutīgs pret salu, apsalst aukstākās ziemās. Mazprasīgs pret augsni un mitrumu, priekšroka sausām un kaļķainām augsnēm. Aug saulainās vietās. Panes apgriešanu, sausumu un pilsētas apstākļus.
Morfoloģija. Jaunie dzinumi klāti ar baltu tūbainu kārtu, vecākie – kaili, brūni līdz purpura krāsi. Lapas apaļi eliptiskas, veselas, 4-10 cm garas un 3-6 cm platas. Lapas balti tūbainas, bet vēlāk virspuse zaļa, kaila, apakšpuse tūbaina. Lapas mala taisna pie pamatnes, bet citur zobaina. Lapas kāts 1-2 cm garš. Ziedi balti, ar diametru ap 1,5 cm. Sakārtoti vairogveida ziedkopās, 5-8 cm diametrā. Zied maijā- jūnijā. Augļi apaļi ovāli, 1-1,5 cm gari, sarkanīgi vai oranži. Mataini, kamēr jauni.
Izmantošana. Augs nav indīgs. Augļi ir ēdami. Audzē kā dekoratīvu augu (parkos, alejās).